Ervins Labanovskis

Ervins Labanovskis

***

Kad pieskaros ūdenim – smalkam uz dziļam,
Man atmiņā nāk reizreiķins un tā mazsvarīgums.

Tā viļņos mainās robežas starp to, ko uzskatām par vienu īstu.

Tur saplūst uzraksti un sejas, iekrīt akmeņi un iznirst veļi.

Ūdenī zem gaisa, debesīm un zvaigznēm
Atspīd koki, laivas, nepatīkamais un klusi burvīgais.

Virs magmas, dolomīta gūltnes, ir upe – ūdens plūsma.

Nedzīva pēc likuma, visdzīvākā pēc tikuma.

***

GALERIJA